Naftas plastmasa nenoārdās un uzkrājas vidē, tāpēc tā rada milzīgas vides problēmas visā pasaulē, tostarp Indijā, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka Indijas plastmasas pārstrādes nozare vēl tikai iesakņojusies. Valdība nesen aizliedza vienreiz lietojamo plastmasu. Šie ziņojumi par tādu baktēriju celmu atklāšanu, kas spēj noārdīt nesadalāmas plastmasas, satur milzīgus solījumus un cerības.
Pētnieki no universitātes Deli NCR ir identificējuši baktēriju celmu vietējā mitrājā Greater Noida netālu no Deli, kas var noārdīt plastmasu [1].
Šeit ir aktuāli pieminēt, ka cita plastmasas ēšanas baktērija Ideonella sakaiensis 201-F6, nesen tika atklāts. Šī baktērija var augt uz polietilēntereftalāta (PET) kā galvenā oglekļa un enerģijas avota, un tā izmanto savu PET sagremojošo enzīmu, lai noārdītu plastmasu.2].
Naftas plastmasa nenoārdās un uzkrājas vidē, tāpēc tā rada milzīgas vides problēmas visā pasaulē, tostarp Indijā, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka Indijas plastmasas pārstrādes nozare vēl tikai iesakņojusies. Valdība nesen aizliedza vienreiz lietojamo plastmasu. Šie ziņojumi par tādu baktēriju celmu atklāšanu, kas spēj noārdīt nesadalāmas plastmasas, satur milzīgus solījumus un cerības.
Tomēr vai šie atklājumi var būt veids, kā cīnīties plastmasas piesārņojums?
Laboratorijas rezultāti ir jāpierāda attiecībā uz tehnoloģijas paplašināšanu, lai tā varētu redzēt dienas gaismu, lai to ieviestu praktiskā nozīmē. Šī verifikācija un validācija var ilgt vismaz 3–5 gadus, lai tā būtu gatava nozarei. Turklāt, tiklīdz baktērijas apēd plastmasu, radītajam blakusproduktam jābūt netoksiskam cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi. Turpmāk tas ir jāpārbauda un jāanalizē. Tāpat jāplāno un jānodrošina, lai šo blakusproduktu likvidēšana tiktu veikta videi draudzīgā veidā. Tam būtu nepieciešamas kapitālietilpīgas rūpnieciskā mēroga apglabāšanas sistēmas.
Ja tas notiek rūpnieciskā mērogā, tas palīdzētu samazināt nesadalāmās plastmasas slogu uz zemes.
''Lai gan ir ļoti svarīgi atrast izeju no plastmasas piesārņojuma, lai degradētu arvien pieaugošo plastmasas slogu uz vidi, ir obligāti jāpārtrauc vai jāsamazina nesadalāmās plastmasas izmantošana un jāpāriet uz bioloģiski noārdāmu plastmasu, īpaši tām bioplastmasām, kas ir viegli kompostējami,” sacīja Kembridžā izglītotais biotehnologs Dr Rajeev Soni. Dabisko bioloģisko procesu izmantošana ir ilgtspējīgākais un videi draudzīgākais veids gan plastmasas ražošanā, gan utilizācijā.
Dr Jasmita Gill, zinātniece, kas ir apmācīta Starptautiskajā gēnu inženierijas un biotehnoloģijas centrā un ir saistīta ar BIOeur, uzsver efektīvu bioloģisko resursu izmantošanu. Mēs strādājam pie tā, lai izmantotu biomasu, piemēram, augus, augļus un dārzeņus, pārtikas atkritumus utt., kā izejvielu, lai pārvērstu tos par bioloģiski noārdāmu plastmasu, ko varētu izmantot dzeramā ūdens pudeļu, galda piederumu, paplāšu, krūzīšu, šķīvju, pārnēsāšanas somu utt. sadzīves vajadzībām. BIOeur, viņa teica, drīzumā laidīs klajā šos videi draudzīgos produktus.
***
Atsauces
1. Chauhan D, et al 2018. Bioplēves veidošanās ar Exiguobacterium sp. DR11 un DR14 maina polistirola virsmas īpašības un ierosina bioloģisko noārdīšanos. Royal Society of Chemistry RSC Advances Issue 66, 2018, Issue Progress DOI: https://doi.org/10.1039/c8ra06448b
2. Harijs P et al. 2018. Plastmasu noārdošās aromātiskās poliesterāzes raksturojums un inženierija. Proceedings of the National Academy of Sciences. DOI: https://doi.org/10.1073/pnas.1718804115
***
